Viadukts pār Lorupes gravu

Būvprojekta nosaukums: Viadukts pār Lorupes gravu
Atrašanās vieta: Lorupes grava, Vidzemes šoseja
Atklāšanas datums: 1968. gada 20. jūlijs
Pasūtītājs: LPSR Autotransporta un šoseju ministrija
Ģenerāluzņēmēji: Rīgas 4. CBR
Projektēšanas stadija: Tehniskais projekts
Būvprojekta autori: AS “Ceļuprojekts”
Projekta vadītājs: Z. Vecvagars
Tilta tips: Pieclaidumu nepārtrauktas sijas viadukts
Tilta kopgarums: 195.75 m
Laiduma shēma: 33 m + 3 x 43.25 m + 33 m

Ideja būvēt ceļu, lai šķērsotu gravu, radās pagājuša gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad, trasējot ceļu ar maza rādiusa (70 – 250 m) Iīknēm plānā un ar ļoti stāvu kāpumu un kritumu (5 – 6 %) profilā, apgāja pie Lorupes esošas dzirnavas. Teika vēsta, ka dzirnavniekam bijusi skaista meita un, tajā iemīlējies, inženieris ceļa trasētājs šo ceļa posmu tīšam salīkumojis. Attīstoties automobiļu satiksmei, Lorupes gravas pārvarēšana, it sevišķi ziema, bija visai nepatīkama.

Latvijas Valsts universitātes profesors Kārlis Gailis izteicies, ka ar Lorupes gravas parejas rekonstrukciju nodarbojušās vairākas inženieru paaudzes. Kādreizēja Šoseju un zemesceļu departamentā apkopota ļoti apjomīga lieta.

Sastādot projektēšanas uzdevumu, bija jāizcīna smaga cīņa ar instancēm un inženieriem, kas gribēja problēmu atrisināt – ap 200 m plato un 30 m dziļo gravu aizberot ar grunti. Šim nolūkam vajadzēja ap 200 000 kubikmetru grunts, ka arī upes caurvadīšanai izbūvēt ap 140 m garu caurteku. Šāda daudzuma grunts ieguve no tuvākiem karjeriem izpostītu krāšņo ainavu.

Lorupes viadukta eksperimentāla būvniecība izraisīja lielu interesi inženieru vidū PSRS, ka ari Vācijā. Vācijā, iespējams, tādēļ, ka Riokaroni tilta projekta autors bija vācietis profesors F. Leonhards, ievietojot Vācijas tiltu mācību grāmatās materiālus par Lorupes viaduktu. Lorupes viadukta būvlaukumu bieži apmeklēja PSRS Transporta celtniecības ministrijas speciālisti, kā arī zinātnieki.

Viadukts ir nozīmīgs arī tādēļ, ka tas ir iegājis vēsturē kā pirmais tilts Latvijas un visā bijušajā PSRS teritorijā, kas montēts ar garenuzbīdīšanas paņēmienu. Šis piemērs noteica viadukta laiduma konstrukcijas un montāžas tehnoloģijas ģenerālvarianta izvēli. Viadukts pār Lorupes gravu ir piecu laidumu nepārtrauktu siju pēc shēmas 33 m + 3 x 43.25 m + 33 m uz lokaniem līdz 24 m augstiem balstiem.

Projektēšanas darbos piedalījās „Ceļuprojekts” darbinieki: inženieri Z. Vecvagars, H. Nartišs, L. Jostiņš, J. Lapainis, J. Zavickis, I. Jurka, U. Matīss, arhitekte V. Reifelde un tehniķis G. Zirnis.

No related posts.

Post a Comment

Your email is never published nor shared. Required fields are marked *

Ogļu termināls