Ķīnas tiltu būvniecības vēsture

Tilti ir vismazāk zināmie no Ķīnas arhitektūras brīnumiem, tomēr tie ir nozīmīgi Ķīnas pasaules klases arhitektūras inženierbūvju sastāvdaļa. Tradicionāli vēsturē Ķīnas tiltu būvniecībā tika izmantoti 3 veidu materiāli – viegli apstrādājamie koki, izturīgie akmens materiāli un elastīgās virves, kā arī 3 veidu tilti:
1. Siju tilti – kuru laidumu konstrukcijas izveidotas kā pilnsieniņu sijas vai režģotas kopnes. Laidumu konstrukcijas balstiem nodod tikai vertikālās balstreakcija.
2. Loku tilti – kuriem laiduma konstrukcija izveidota no lokiem vai velvēm. Laidumu konstrukcijas balstiem nodod vertikālās un horizontālās balstreakcijas.
3. Iekārtie tilti – kuriem galvenais nesošais elements ir starp diviem piloniem iekārta virve vai ķēde, kas konstrukcijā strādā uzņemot stiepes spēkus, kurus rada ar pakariem iekārta ietves vai brauktuves daļa.

Ķīnā tiltu projektētāji 1400 gadus ātrāk par eiropiešiem izgudroja un plaši izmantoja iekārtos ķēžu tiltus (1. att.). Roma tiek minēta kā daudzkārtīgu pusapļa velvju tiltu (2. att.) konstrukciju izmantošanas aizsācēji, bet Ķīnas inženieri pieņēma izaicinājumu un laika posmā no 595 ÷ 605 gadam uzbūvēja slaida loka tiltu Zhaozhou tilts (3. att. Zhàozhōu Qiáo), kuru ideja vēlāk tika adoptēta arī Eiropā.

Ilgu savas attīstības laika periodu cilvēces rīcībā nebija nekādu būvju aprēķinu metožu. Tomēr būvniecība notika un visai veiksmīgi. Plaši pazīstami arī mūsu dienās gigantiski un no konstruktīvā viedokļa nevainojami senatnes arhitektūras pieminekļi. Šīs celtnes liecina par to radītāju īpašu talantu intuitīvi izjust konstrukciju darbu un nekļūdīgi atrast pareizos būvelementu izmērus (6. att.). Ne velti senos laikos arhitektūra, kas sevī iekļāva arī būvniecību, tika uzskatīta par vienu no mākslas veidiem [1].

Jau sen pirms G. Galileja darbiem mehānikas jomā, kas radīja iespēju uzsākt stiprības aprēķinus, pakāpeniski aprēķinu zinātniskās metodes aizvien precīzāk sāka apmierināt praktiskās būvniecības prasības konstrukciju izveides jomā un lielā mērā izskauda intuitīvās metodes projektēšanā un inženieri sāka izmantot šos matemātiskos un zinātnes paņēmienus tiltu projektēšanā, Ķīnas amatnieki bija atraduši dabā sastopamo materiālu īpašību pārbaudes risinājumus. Liela loma tā laika celtniecībā bija pieredzes uzkrāšanai, bieži vien arī par neveiksmīgi veiktu būvju sabrukuma cenu. Vislielākā pieredze un zināšanas šiem amatniekiem bija par koku un akmeni no kuriem tika veidotas vēl rietumvalstīs „nepazīstamas” formas būves, ieskaitot to saucamo „Varavīksnes Tiltu” (Pītā loka tilts) – asprātīgs loka risinājums, kas veidots no savstarpēji „savītām” taisnām koka sijām. Šī tilta elegantā forma tika attēlota slavenās Ķīnas gleznās un zīmējumos “Bian upe Qingming Festivāla laikā” (960-1127) [2]. Ķīnā šie gleznojumi ir tik pat labi zināmi kā Leonardu da Vinči „Mona Līza” („Mona Lisa”) Eiropā.

[1] F. Bulavs, I. Radiņš Būvmehānika: Statiski nenoteicamas sistēmas, Rīgas Tehniskā universitāte, 2003, 5. lpp.
[2] http://www.globaltravelguider.com/kaifeng-qingming-river-park-on-the.html

Related posts:

  1. Zudušo impēriju dārgumi: Ķīnas tilti (video)
  2. “STiKS 2010″

Post a Comment

Your email is never published nor shared. Required fields are marked *

Ogļu termināls