| Customer: | The Latvian Soviet Socialist Republic ministry of transportation and highway ministry |
| Year of designing: | 1965-1966 |
| Year of realisation: | 1968 |
Ideja būvēt ceļu, lai šķērsotu gravu, radās pagājuša gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad, trasējot ceļu ar maza rādiusa (70–250 m) Iīknēm plānā un ar ļoti stāvu kāpumu un kritumu (5-6 %) profilā, apgāja pie Lorupes esošas dzirnavas. Teika vēsta, ka dzirnavniekam bijusi skaista meita un, viņā iemīlējies, inženieris ceļa trasētājs šo ceļa posmu tīšām salīkumojis. Attīstoties automobiļu satiksmei, Lorupes gravas pārvarēšana, sevišķi ziemā, bija visai nepatīkama.
Latvijas Valsts universitātes profesors Kārlis Gailis izteicies, ka ar Lorupes gravas parejas rekonstrukciju nodarbojušās vairākas inženieru paaudzes. Kādreizējā Šoseju un zemesceļu departamentā apkopota ļoti apjomīga lieta par šo objektu.
In drawing up the design brief, it was a hard fought battle with the authorities and engineers who wanted to solve the problem by filling in the 200 m wide and 30 m deep ravine with soil. This would have required about 200 000 cubic metres of soil and the construction of a 140 m long culvert to cross the river. Extracting this amount of soil from nearby quarries would destroy the magnificent landscape.
Lorupes viadukta eksperimentāla būvniecība izraisīja lielu interesi inženieru vidū PSRS, kā ari Vācijā. Vācijā, iespējams, tādēļ, ka Riokaroni tilta projekta autors vācietis profesors F.Leonhards ievietoja Vācijas tiltu mācību grāmatās materiālus par Lorupes viaduktu. Lorupes viadukta būvlaukumu bieži apmeklēja PSRS Transporta celtniecības ministrijas speciālisti, kā arī zinātnieki.
The viaduct is also remarkable because it made history as the first bridge in Latvia and in the entire territory of the former USSR to be assembled using the longitudinal sliding method. This example determined the choice of the general design of the viaduct's span and the assembly technology. The viaduct over the Lorupe ravine is a five-span continuous beam of 33 m + 3 x 43.25 m + 33 m on flexible piers up to 24 m high. The total length of the bridge is 195,75 m.
The project manager was Ziedonis Vecvagars. The design work was carried out by engineers H.Nartišs, L.Jostiņš, J.Lapainis, J.Zavickis, I.Jurka, U.Matīss, architect V.Reifelde and technician G.Zirnis.
